Nu jau kā mēnesi (pēc sajūtām 3, khem) dzīvojam jaunajā 2025. Nu jau kā mēnesi dzīvoju ar domu, ka beidzot tak vajadzētu atdzīvināt blogu. Tāpēc esi sveicināts pirmajā šī gada bloga ierakstā - atskats uz 2024., kurā dalīšos ar piedzīvoto, nepaspēto un plānoto! 🙂
Bet vispirms nedaudz atgriezīsimies pagātnē:
PALDIES, 2024!
Izlaižot dažus personīgos sapnīšmērķus, kā, piemēram, aizbraukt ceļojumā, vairāk kustēties un ēst pilnvērtīgāk, bilance ar nozīmīgākajiem profesionālajiem mērķiem bijusi tiešām pateicīga:
- Tikt pie iPad zīmēšanas attīstībai, mobilitātei – kas arī bija pirmais punkts, ko varēju ieķeksēt, jo jau Janvāra beigās čabulītis bija pie manis. <3 :))) Arī par šo drīzumā taps raksts!
- Uzzīmēt 3 grāmatas – toreiz nedaudz pie sevis nosmīnēju, jo, nu, kāda iespēja, bet ŠE TEV – jau pēc pusotra mēneša pamazām sāku darbu pie līdz šim apjomīgākā projekta, kāds bijis – turu īkšķus, ka grāmata ieraudzīs dienasgaismu tuvākajos mēnešos. 🙂 Tāpat arī pērn izdevās iesildīt roku, izstrādājot 2 supersirsnīgas mini grāmatas, un, protams, nedrīkst aizmirst par brīnišķīgo, Novembrī iznākušo R*SOLA grāmatu, kurā manāms arī mans “Uzzīmētais Rasols”. Nu manifestācija, nu! 🙂
- Lielāka finansiālā stabilitāte – lai arī reizēm joprojām nedaudz biedē neziņa, kā nu būt, nudien prieks, ka spēju arvien vairāk ieguldīt atpakaļ biznesā – par ko paldies jums! Katrs jūsu pasūtījums, dalīšanās tālāk un “sirsniņa” palīdz! 🙂
- Produktu tirdzniecība veikalos, klātienē – šo punktu man jau šķita, ka nāksies atstāt neskartu, tomēr decembrī paspēju “aizceļot” līdz Ventspilij, veikalam “Ķocis” (paldies, Karīna!). Te gan jāpiebilst, ka šo mērķi pārnesu arī šo gadu – jāsadūšojas un jākāpj ārā no mājaslapas pa īstam. 🙂
- Kļūt pašpārliecinātākai – šis noteikti ir ilgtermiņa mērķis, ko vienā gada griezumā nav iespējams iegrožot, bet nudien prieks, ka iekšējais moto “galvenais nemīzt” sāk dot par sevi ziņu arvien regulārāk. Vēl tāls ceļš ejams, bet cik var klausīt to iekšējo bubuli?
- Atrast jaunus draugus / kvalitatīvāk ar esošajiem – šī apņemšanās īstenojusies gan personīgi, gan profesionāli. Sākot no jauniem piedzīvojumiem, atdzimstot studiju laiku draudzībām (vai esat dzirdējuši par tādu #7nieks? Nē? Iesaku, ja patīk piedzīvojumi!) un līdz pat sapnīša, kopš pārvācāmies uz Tukumu, piepildīšanai – uzņemt viesos pulciņu ar feinām kolēģēm, turklāt no dažādām Latvijas vietām – ja dažreiz nespēju vienoties ar 2 draudzenēm, kad tikties, spēt sapulcināt 8 mākslinieces-uzņēmējām-mammas ir sasniegums! 😀
UN PAR NE TIK ROŽAINO
Kas palika neizdarīts?
- Piegāde uz ārzemēm / PVN lietas – par šo punktu joprojām tirda nemiers, kamēr nav izkristalizējies, kā un kad šo labāk īstenot, jo katram lēmumam ir savi + un -, ak. Ja Tev ir pieredze, pārejot no pašnodarbinātā uz pašnodarbināto + PVN, ļoti novērtēšu tavu pieredzes stāstu!
- Nesanāca aizbraukt uz Igauniju. 😀
Pietiks par lapiņā rakstīto, ir vēl šis tas, kas pievienojies gada laikā:
Ne tik patīkamais iekš 2024:
- Salūza ploteris – kādā jaukā marta vakarā notika tas, no kā bīstas teju jebkurš, kas strādā ar visai specifisku tehniku – neplānoti teicu ardievas mīļajam Silhouette Portrait 3 ploterim tieši pirms Lieldienu/Pavasara kolekcijas startēšanas – nu super! Paldies kolēģei, kas zibenīgi izlīdzēja uzlīmju izgatavošanā un jau pēc pusotra mēneša ķešā bija arī jaunais ploteris – Portrait 4. Te, starp citu, vari izlasīt vairāk par ploteriem, ko lietoju uzlīmju u.c. papīrlietu izgriešanai. 🙂
- Koķetēšana ar izdegšanu – jaaa, nu šis laikam ir tas, ar ko sastopas krietna daļa #mazaisbizness darbīgo. Vēl joprojām mācos balansēt darbu/atpūtu, kas ASAPīgākos mirkļos, protams, izjūk, bet pieturēšanās pie rutīnas palīdz. Un, protams, sūtīt bekot to iekšējo nemiera cēlāju, kurš mēģina ieborēt, ka nedrīkst atpūsties un VISU LAIKU jābūt produktīvam.
- Mentālā veselība – no prieka pilnām virsotnēm līdz “kāda vispār tam jēga” un “kā lai savācas, kāpēc jūtos tik slikti?”. Lai arī ieguldītais darbs pie sevis izpētes un ieradumu maiņas ievērojami uzlabo pašsajūtu, šīs cīņas tāpat nekur nepazūd.
- Beefs ar sociālajiem tīkliem un algoritmu – arī šo punktu sapratīsi teju visi darbīgie cilvēki. Es negribu filmēt, pārvietot kameru 1000x reizes, montēt, domāt par smukiem foniem utt., es vienkārši gribu radīt un reizēm kaut ko parādīt kā BILDI. 🙁
Bet nu pietiks par ne tik pozitīvu - laiks ielūkoties šī gada mērķos, sapņos, vēlmēs! 🙂
MĒRĶI 2025
JAUNI PRODUKTI
Ir pagājis jau gana ilgs laiks, kurā gūta pieredze, izgatavojot kartītes un uzlīmes, šad tad paeksperimentējot arī ar ko citu. Šķiet, ka beidzot sāku nobriest ne tikai sapņot par, bet arī sākt īstenot kreptīgākas ieceres jaunu produktu veidolā. Maisiņi, krūzītes, puzles, ierāmēti printi utt. ir tikai daļa no tā, ko vēlētos īstenot, vairojot prieku sev un jums.
Tas, kas mani atturējis iepriekš, bet nu sāk mainīties – jau pieminētais pašpārliecinātības trūkums – nu kurš tad vispār pirks? Man vēl nesanāk tik labi! Baigais risks tomēr. Bet nu beidzot man patiešām sāk patikt tas, ko redzu, pabeidzot zīmējumus, kā arī pamazām rodas iespējas lielākām investīcījām – šogad plānā nudien daudz apgreidu, lai paceltu šo visu vēl labākā līmenī.
JAUNAS SADARBĪBAS
Iespēja radīt ko foršu, vērtīgu, sadarboties, padalīties, ieteikt tālāk, pasmieties par kopīgiem izaicinājumiem un nodibināt ciešākas saiknes ir tas, kas sniedz foršu gandarījumu, tādēl arī šogad lūkojos pretī jaunām sadarbībām. Darbs no mājām, kur vienīgais “korporatīvs” būtu paskatīties spogulī ir forši, bet darīt kopā mēdz būt vēl foršāk. 🙂
MAZĀK MĀJSĒDES
Šī apņemšanās varētu būt cieši saistīta ar iepriekšējo punktu, bet arī “randiņi” vienai, kaut vai apmeklējot kādu muzeju vai izstādi vien ir lielisks iemesls izkratīties no mājām. Vispār pirms pandēmijas mēdz gadīties tā, ka ieskrien mājās, pārģērbies un laid dzīvē tālāk. Šobrīd šis ritms krietni atšķiras, īpaši dzīvojot, tā teikt, procinvē, bet arī pie šī esmu apņēmusies piestrādāt vairāk. Ja vēlies kaut kur aiziet kopā – dod man ziņu! 😀
NOSTIPRINĀT JAUNUS IERADUMUS
To, ko iesāku iepriekšējos gados, ar vēl lielāku atdevi plānoju turpināt arī šogad. Jo, izrādās, joki par 30gadnieku veselību nav nekādi joki, un tūdaļ šim slieksnim pārkāpšu arī es, ak šausmas.
- Vairāk kustēties – vairs nespēju iedomāties savas brīvdienas bez ierastās garās meža pastaigas un vasaru bez velo tripiem. Nu tam pievienojušās arī pilates – vēl šorīt jūtu to kaifīgo sāpīti pēc treniņa un arī paskatīties spogulī kļūst arvien priecīgāk, hehe.
- Ēst sabalansētāk un pārdomātāk – jāsaka atklāti, zemākajos/aizņemtākajos dzīves brīžos ikdiena sastāvēja no apšaubāmas kvalitātes maltītēm roltonu, sviestmaižu un dies’ sazin kā vēl veidolā, nemaz nerunājot par teju ikvakara čipsīšiem pēc smadzeņošanas pilnām dienām. Bet nu esmu ķērusies klāt arī uztura sakārtošanai un pašsajūta saka paldies.
- Uztura bagātinātāji – arī ar visu uzlaboto šķīvja saturu saprotu, ka manas kognitīvās, mentālās un miega funkcijas ievērojami uzlabojas, ikdienu papildinot ar kapsuliņām Magnija, D vitamīna, zivju eļļas un citu specifiskāku bagātinātāju formā. Šī drūmā bezziema pārciešas ievērojami vieglāk kā citus gadus, kad šīm lietām nepievērsu uzmanību.
- Plānotājs, plānotājs, plānotājs – bez tevis nekur. Rutīna, lielapjoma projekti un ilgstošs fokuss 1 tobrīd svarīgākajai darbībai vienmēr sagādājis grūtības, tomēr, visiem iepriekšējiem punktiem pievienojot arī regulāru plānošanu, darbi iet uz priekšu daudz raitāk, apzinīgāk un, johaidī, cik patīkami no uzdevumiem izsvītrot jau izdarīto! 😀
PIEBILDE
Protams, pie mērķiem vēl varētu minēt visādus finansiālus sasniegumus, jaunas virsotnes utt., bet šobrīd esmu kaut kādā tādā posmā, ka šīs ārējās lietas, šķiet, nāks pašas par sevi, ja sakārtošu iekšējās lietas. Nu kādi panākumi un foršu notikumu piesaistīšana, ja iekšā darās haoss, viss slikti un neticība saviem spēkiem? Tāpēc vienkārši sev novēlēšu stipru garu, skaidru galvu un iedvesmas pilnas rokas. Un, protams, veselību – tad nāks arī pārējās labās lietas. Manuprāt. 🙂
UN NOBEIGUMĀ
Ja tu vēl esi šeit – paldies un apsveicu!
Kopumā ar šo rakstu vēlējos nedaudz detalizētāk atskatīties uz pērno gadu, lai labāk ieiet esošajā. Saprast, pie kā vēl jāpiestrādā vai par ko uzsist sev uz pleca. Reizēm ir grūti atcerēties, ka arī es esmu tikai cilvēks ar 2 rokām un 1 noslogotu smadzeni, kuram nav obligāti jābūt perfektam, vienmēr izcili funkcionējošam robotam.
Amizanti, ka jūsu iemīļotākās ilustrācijas ir bijušas tieši tās, kas tapušas, nedomājot par darbiem, kolekcijām un pienākumiem, bet vienkārši tāpat – jo kāpēc gan neuzzīmēt kabaci, kas aizsācis feino recepšilustrāciju tēmu. Tā, manuprāt, ir vēl viena zīme-atgādinājums, ka ne vienmēr viss jāuztver tik nopietni, jo īpaši jomās, kas skar tik brīnišķīgas tēmas kā māksla, radošums, radīšana. Diemžēl realitātē bez smaga darba, plānošanas un darīšanas nekā, tomēr izkopt spēju balansēt starp šīm 2 būšanām ir svarīga panākumu atslēga.
Starp citu, ja vēl nepiekop raksta sākumā minēto “lapiņu” metodi – silti iesaku! Tas ir ne tikai foršs veids, kā pasapņot, bet arī gada griezumā nedaudz piedomāt pie savām izvēlēm un lēmumiem, kas rezultējas patīkamos pārsteigumos 31. decembra vakarā. O, es šito arī ierakstīju? Un pat izdarīju? Labais! Un, ja arī nē – vienmēr var mēģināt nomanifestēt nākamgad. 🙂
Bet, ja šis ieraksts kaut mazliet palīdzes iedvesmoties darīt lietas un atskatīties uz paveikto arī Tev – super!