Par mani | Joylanta Art
Čau! Esmu ilustratore Joylanta Art vai vienkārši Jolanta Sondore.
Pirmkārt – prieks iepazīties! Otrkārt – prieks, ka esi šeit! Treškārt – šobrīd cīnos ar simts domām, kā lai iesāk šo “Par mani” lapu. Nu, zini to sajūtu, kad esi jaunā cilvēku bariņā un tev pēkšņi saka “Iepazīstini ar sevi!”. Vai, nedo’ dies’ – “pasaki 3 interesantus faktus par sevi!”. Nu tak balta lapa galvā darās, kas notiek, kāpēc pēkšņi nenāk prātā nekas interesants??? un kāpēc par sevi kaut kā grūti runāt!? :))))
Nu, labi, labi, nav tik traki, tātad:
Esmu ilustratore, sava mazā uzņēmuma radītāja, gūstu pieredzi un turpinu apgūt jaunas prasmes.
Tāpat arī esmu bērnu grāmatu ilustratore, nodarbojos ar grafisko dizainu, sapņoju lielus sapņus, pamazām papildinu savu mājas tipogrāfiju ar dažādām ierīcēm un brīnumiem, lai piedāvātu arvien plašāku un unikālāku labumu klāstu, aizraujos ar košām krāsām, rokdarbiem, nespēju iztikt bez garām pastaigām mežā, braukt ar velo, mans mīļākais gadalaiks ir pavasaris, kā arī esmu saimniece divām mīlulēm – sunītei Vinnijai un kaķenei Pūkai. (Vinnijai Pūkai. Nu tu saprati, ja? :)). Mīlu lasīt, labi pastrādāt un, ar labi padarīta darba sajūtu arī labi atpūsties.
Un, lai gan mana dzimtene ir mīļā Latgale, vēji mani šobrīd atpūtuši uz Tukumu - tā nu es te dzīvojos, radu mākslu un vairoju prieku (tāpēc arī JOYlanta, starp citu :))
Īsumā par aktuālo:
- " R. Čerkovska pasakas bērniem" ilustratore
- R. Čerkovska bērnu grāmatas "Doktors Haštags un Prāta kontroles gadžets" vāka ilustratore
- Miera Kūpa "Nakts Mani Zog" dzejas grāmatas vāka un grāmatas prezentācijas vizuālo materiālo izstrādātāja
- LIAA Radošo industriju Biznesa Pirmsinkubatora programmas absolvente
- Erasmus+ projekta "Dali4youth" Latvijas digitālo mākslinieku katalogs jauniešiem dalībniece
- Kā arī daudzas citas feinas sadarbības un projekti!
- Varbūt šeit var būt arī tavs projekts? 🙂
Bet, ja nu kas, rekur detalizētāks izklāsts par to, kā es vispār te nokļuvu:
Mana aizraušanās ar zīmēšanu neapzināti aizsākās jau bērnībā, iedvesmojoties no Donalda Daka komiksiem, Disney multenēm un citām bērnu grāmatām. Atceros, kā viesistabā gulēju uz mūsu lielā, sarkanā paklāja, katru mazā blociņa lappusi aizzīmējot ar ne visai glīta paskata kāju kurpē, lai arī kāds bija iemesls tieši šādai izvēlei (20+ gadus vēlāk, par laimi, tas vairāk nesagādā problēmas). Tomēr multenes un komiski nav vienīgais, kas mani iedvesmojušas. Vērojot, kā ar prasmīgajiem otas triepieniem dabas ainavu maģiju radīja tētis, nodomāju, ka arī es tā kādreiz gribētu prast.
Pie sava vaļasprieka turpināju pieturēties arī skolas gados, zīmējot šo un to, kādu laiku sapņojot kļūt par apģērbu dizaineri, piepalīdzot draugiem iesniegt darbus vizuālajā mākslā (nesakiet manai viz. mākslas skolotājai), mācījos arī mākslas skolā, kamēr lietas sāka kļūt pavisam nopietnas – aptuveni 8. klasē sāku haltūrēt, ar grafīta zīmuli zīmējot cilvēku portretus. Par pirmo pasūtījumu dabūju veselus 2 Ls!!! Lai gan šī kabatas naudas būšana turpinājās līdz pat studijām Rīgā, joprojām to neuzskatīju par neko tādu, ar ko iespējams pilnērtīgi saistīt nākotni.
*Starp citu, līdz pat 2023. vasarai sevi dēvēju kā “Jolanta Zīmē” – nosaukums, kas bija iegājies no kāda 2015. g.
Un tā tikai kādā 2018. gadā, strādājot mārketinga jomā un kolēģu iedvesmota, sadūšojos izveidot mākslai veltītu Instagram. Lēnītēm sāku aptvert plašās digitālās mākslas iespējas, beidzot sadraudzējos ar savu pirmo digitālo planšeti (Huion H610 Pro V2, ar kuru zīmēšana notiek uz paliktņa, bet to, ko zīmē, tāpat redzi datora ekrānā). Pašmācības un darba pieredzes ceļā apguvu grafisko dizainu, iegādājos savu šī brīža planšeti (XP PEN Artist 13.3 Pro) un tā sākās pirmais apzinātais ceļš kā māksliniecei, lai gan līdz pārliecībai, ka es tiešām tāda esmu, nācās gaidīt ilgi.
Tā arī viss puslīdz mierīgi ritēja savu gaitu, līdz pienāca LIELĀ MĀJSĒDE. Kā zināms, lielisks laiks izprast sevi, kas esam un ko vēlamies. Tā notika arī ar mani. Pēc vairāku mēnešu šaubām saņēmos drosmi, aizgāju no darba, paņēmu pauzi, pārvācos no Rīgas un soli pa solim sāku kļūt par to sevis versiju, par kuru agrāk varēju tikai sapņot. Īsāk sakot – liels dzīves pārmaiņu virpulis!
Un te nu es esmu – nu jau labiekārtotā, ar mīlestību apčubinātā savā radošajā studijā, kurā rodas manas idejas, iedvesma, darbi un nedarbi, reizēm arī bēdīgāki brīži, bet tomēr galvenais – māksla. Ja citi pāri 14. februāri pavadīja mīlestības noskaņās, mēs todien studijā līmējām tapetes līdz vēlam vakaram un ēdām kebabus. Un arī tā ir mīlestība. :))